Ekonomiskā situācija Eiropā negatīvi ietekmē Latvijas meža īpašumu tirgu
Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, secināts “Latio” jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”. Augsto kredītprocentu likmju dēļ
Meža cenu sprintā apsteidz igauņi – kaimiņos cena par hektāru tuvojas 8000 EUR
Kamēr nekustamo īpašumu segments lēnām mostas no ziemas miega, mežu un lauksaimniecības zemju sektorā rosība turpinās – pakāpeniski pieaug vidējā summa, ko pārpircēji darījumā samaksā īpašniekam no reālās tirgus vērtības summas. Šobrīd tie ir 64%. Savukārt mēneša laikā uz pusi
50% īpašnieku gada pirmajos mēnešos pārdevuši mežu zem tirgus cenas
Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas. Labā
Palīdzi otram pārdot dārgāk un nopelni pats!
Ja Tev zināmu cilvēku uzrunājuši meža īpašumu uzpircēji, solot ātri nopirkt mežu vai lauku zemi: Informē paziņu, ka uzpircēju solījumi var būt maldinoši;Aicini noskaidrot īpašuma patieso vērtību – iespējams, mežs vai zeme ir daudzreiz vērtīgāka par piedāvāto cenu;Sazinies ar Latio -
Dienas Bizness: Meža zemes vidējā cena palēkusies
Latio pētījums norāda, ka divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā meža zemei vidējā cena Latvijā pieaugusi par 75%, savukārt lauksaimniecībā izmantojamai zemei – tikai par 38%. Iemesli šādam salīdzinoši straujam meža zemes vidējās cenas pieaugumam tiek minēti dažādi – konkurences pieaugums potenciālo
Atšķirība starp reģistros fiksētajām un reālajām LIZ nomas maksām ir ievērojama – līdz pat 90%
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) ir nekustamā īpašuma veids, kam cena gadu no gada tikai pieaug. Taču, kā īpašniekiem, kas paši nenodarbojas ar lauksaimniecību, no tā gūt praktisku labumu ikdienā, šobrīd ir izaicinājums. Publiskajā telpā nav pieejamas objektīvas informācijas par aktuālajām